Kurvjzieža kontemplācijas

Manā daudzsugu ģimenē ir gan kaķi, gan suņi, gan cilvēki.

Lūk, posmkājus - tarantulus, prusakus, vaboles u.c., kā arī zivis - es negribētu vis. Man tomēr patīk, ja dzīvokļa biedri zina, kā viņus sauc, atsaucas uz vārdu, un ir spējīgi uz kaut cik adekvātu komunikāciju, t.i., māk paprasīt ēst (citādi nomirtu badā, es esmu izklaidīga), baidās, kad uz viņiem dusmojos, kašķējas savā starpā, nāk pie manis pieglaimoties utt.
Ja vienīgā performance ir "tup sava terrārija kaktā un pa laikam kaut ko aprij", tad labāk lai viņš dzīvo brīvā dabā.