![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Bija skaisti, jā. Un tajā skaistumā bija mazliet metafiziskas nolemtības - tāda vienlīdz priecējoša un biedējoša atskārsme, ka, lai cik laimīgs/nelaimīgs, vientuļš/socializēts, motivēts/izmisis, tu, cilvēks, būsi, pasaule tāpat ziedēs, asiņos, radīs un mirs, kopā ar tevi, vai bez tevis, un tā ir labi un pareizi, un tā vienmēr būs.