![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
"..iesākumā bija.." tā - ap gadiem 25 ietājās brīdis, kad sapratu, ka man šausmonīgi patīk mazi puisīši, nu tādi, 5-8 gadīgi:) nejaukt ar pedofilīju, jo doma bija - "būtu forši, ja man būtu pašai savs šāds te ziķeris" un tad doma attīstījās, cik tāds mazs puisis būtu foršs, un vēl foršāks, kad izaugtu, un cik viņš būtu laimīgs, ka ir tieši mans bērns (nedaudz egoistiski, vai ne?;)
ap 30 manī bija sakrājies milzum daudz maiguma, kura pietiktu vai puspasaulei, un kamdēļ tā saņēmēji (bez MV) nevarētu būt pašas bērni? var teikt, ka līdz 30 es briedu kā tāds granātābols un tad sapratu, ka vienā brīdī man ir jāsprāgst un jāizdāļā tās sēkliņas visiem, kuriem vajag, citādi neglābjami sapūšu:)
līdz šim es neesmu īpaši ucinājusies un jūsminājusies ap zīdaiņiem, jo man viņi šķita (un šķiet joprojām) tik šausmīgi gudri, ka acumirklī "atkostu", ka es neesmu patiesa.
šobrīd ir otrādi - rokas tā vien stiepjas aptaustīt vai ikkatra bēbja mazās kājiņas un rociņas, lai tādējādi tuvinātos sajūtām, kā tas būs - aptaustīt MP:) katrā ziķerī uz ielas es redzu MP un domāju, kāds viņš būs..
ap 30 manī bija sakrājies milzum daudz maiguma, kura pietiktu vai puspasaulei, un kamdēļ tā saņēmēji (bez MV) nevarētu būt pašas bērni? var teikt, ka līdz 30 es briedu kā tāds granātābols un tad sapratu, ka vienā brīdī man ir jāsprāgst un jāizdāļā tās sēkliņas visiem, kuriem vajag, citādi neglābjami sapūšu:)
līdz šim es neesmu īpaši ucinājusies un jūsminājusies ap zīdaiņiem, jo man viņi šķita (un šķiet joprojām) tik šausmīgi gudri, ka acumirklī "atkostu", ka es neesmu patiesa.
šobrīd ir otrādi - rokas tā vien stiepjas aptaustīt vai ikkatra bēbja mazās kājiņas un rociņas, lai tādējādi tuvinātos sajūtām, kā tas būs - aptaustīt MP:) katrā ziķerī uz ielas es redzu MP un domāju, kāds viņš būs..