Šorīt pārāk ilgi nogulēju, tāpēc nesanāca paskriet. Pastaigas nogurdinātai, arī vakarā necik diži negribējās, tomēr atstāt Movescounta kalendārā tukšu dienu gribējās vēl mazāk, tāpēc saņēmos pavisam mazam kilometriņam ar sīciņu astīti. Un skrienot domāju, ka šī savādā kombinācija - melna tumsa + siltums + maigs vējš + dzīvas, ļaužu pilnas ielas - nepavisam neļauj noticēt, ka esmu Rīgā, daudz vieglāk būtu iedomāties kādu Ukrainu, Franciju, Gruziju, Itāliju...