Turklāt tā bija Belēviča iniciatīva - viņš pats bija zvanījis Krūmiņam un prasījis, vai to nevar fiksi nokārtot. Nepazīstu pārāk daudz augsta ranga priekšnieku, kas šādā situācijā lepni atteiktu nozares ministram.
Analogs būtu - ja izglītības ministrs piezvanītu bērnudārza vadītājai un palūgtu, lai viņa mazbērnu uzņem ārpus rindas. Cik būtu to, kas ķertu telefonu un zvanītu KNABam?
Analogs būtu - ja izglītības ministrs piezvanītu bērnudārza vadītājai un palūgtu, lai viņa mazbērnu uzņem ārpus rindas. Cik būtu to, kas ķertu telefonu un zvanītu KNABam?