Kurvjzieža kontemplācijas

Man tas diemžēl neder. Ja es atgriežos no vasaras ziemā, kas turpināsies vēl triljonu gaismas gadu, man no kontrasta iestājas kaut kas tuvs klīniskai depresijai. Pirms 10 (?) gadiem, kad man bija Korsikas Z-svētki, es atgriezos janvāra sākumā pēc divām nedēļām normālas, maigas Vidusjūras ziemas, un tālāko neskaidri atceros kā ļaunu murgu. Pirmo nedēļu vēl it kā nekas, bet pēc tam līdz marta beigām es katru dienu vismaz vienu reizi histēriski raudāju un vispār biju uz sabrukuma robežas. Tas kontrasts ir neizturams. Tā, it kā sikspārni atmodinātu, ienestu infrasarkani-ultravioleti izgaismotā siltumnīcā, un pēc tam iesviestu atpakaļ aukstā pagrabā - ne vairs gulēt, ne nomodā palikt, tikai mirt nost.
Arī kad no Gruzijas marta atgriezos Latvijas martā, aptuveni mēnesi jutos ļoti slikti.