Kurvjzieža kontemplācijas

Kādreiz man nepatika rudens, taču nu esmu uztvērusi pareizo frekvenci. Kad ir gan vētrains prieks un ejot var palēkties, lai aizsniegtu ar roku kāda koka apakšējo zaru, gan mazliet miegains un gribas lasīt, rokdarbus darīt un ugunī blenzt, gan kondensēti radošs un iedvesmojošs.
Visapkārt lapās un gaisā slēpjas daudz mazu mošķuļu, bet viņi nav no sātana cilts. Patiesi, patiesi.