Tā taču ir smalka provokācija, vai ne? Tavs urdīgais nonkonformista gars liek upurēt savu labo slavu, lai tikai neļautu citiem grimt pašapmierinātības/viszinības snaudā - tā es sev atgādinu, kad gribas ņemt par pilnu. Bet brīžiem piezogas šausminoša doma - a ja nu es pārmudrīju, ja tā nav nekāda kirkegoriska ironija, ja cilēks patiesi identificējas ar paša sacīto? Nē, tā nevar būt, jo nevar būt.