Vēl mazliet pacieties, kad nāks laiks un mūsu seču veļi nāk ciemos pie dzīvajiem paslēpušies miglas vālos, un ozoli būs zaudējuši pēdējo vasaras rotu. Tad ļaujies notikumam, kurš nekad neotiks, izjeto miglā, veroties groteski kailajos ozolu zaros, kur sajaukušies ar miglu liek dvēselei skumji priecāties, saplūstot ar tām dzīvēm kurās tu dzīvoji savu senčos...