Kurvjzieža kontemplācijas

Es arī neesmu nekur braukusi, bet man ir zaļš un kokains iekšpagalms, kurā iziet ar kafijas krūzi rītausmā un bradāt pa rasainu zāli, kad visapkārt zied kastaņi un ceriņi (iepriekš bija pīlādži, ābeles, bumbieres, ievas, ķirši un plūmes), un man ir Ričmonds, kurš jāved staigāt pa Avotu apkaimi, Grīziņkalnu un Maskačku, kad lakstīgalas dzied vai zilas palikdamas.
Un tūlīt būs sārto vilkābeļu laiks (kā Prustam, kā Prustam), un pēc tam nāks baltās rozītes ar jasmīniem, viss vēl nav nokavēts, vajag tik iet un elpot, elpot, elpot.