Man gan šķiet, ka valodas lietojumu reglamentē (lai gan konvencionāli un laika gaitā mainīgi, bet tomēr) noteikumi, nevis gaume. Turklāt valoda atšķirībā no mājokļa, nav domāta tīri privātai lietošanai, bet gan kā saziņas līdzeklis.
Respektīvi, man būtu pilnīgi vienalga, ja kāda propAgandas un patAloģijas būtu redzamas tikai viņa guļamistabā vai virtuvē, taču, ja ar tām piesārņo tekstus, kas man jālasa, man ir tiesības iebilst.
Respektīvi, man būtu pilnīgi vienalga, ja kāda propAgandas un patAloģijas būtu redzamas tikai viņa guļamistabā vai virtuvē, taču, ja ar tām piesārņo tekstus, kas man jālasa, man ir tiesības iebilst.