Kurvjzieža kontemplācijas

Nekā. Krūtis liekas kā palienētas un ne Tavējās, garāmejošie onkuļi aplipina ar lipīgiem skatieniem kā košļenēm, puikas rāda ar pirkstiem, kad Tu skrien fizkultūras stundā, nullītes krūšturis no pretīgi puķaina atlasa ir ne tā un ne šitā, lences griežas pleciņos, kauns pārģērbties un skumji, un dusmas, jo nesaproti, par ko un kāpēc un ko ar to visu iesākt, gribas ielīst kaktā, noslēpties zem segas vai grāmatā, kur viņas ir lielas, pieaugušas un nesaprotamas.