bet es gan pavisam citu atcerējos - kad bērnībā sagriezu pirkstu, man vecmāmiņa to nosaitēja un teica - re, cik smuka lellīte (tas nosaitētais pirksts). un pēc tam tas apsējs kaut kad nokrita šā vai tā, ar visām sakaltušajām asinīm kā tāda tukša mūmija