Kurvjzieža kontemplācijas

man ir draudzene, praktizējoša kristiete, katoliete. Pirms 18 gadiem, kad mēs abas bijām ļoti jaunas un diezgan neprātīgas, viņai gadījās neplānota grūtniecība. Bērna tēvs ar viņu attiecības pārtrauca jau pirms bija par šo grūtniecību uzzinājis. (Vēlāk, jau pēc bēŗna piedzimšanas viņa nolēma būt godīga un informēt viņu par šo faktu. Viņš piekrita tikties kafejnīcā, uzklausīja ziņu, ka ir tēvs, samaksāja par viņas konjaku un aizgāja. Pēc tam par šo vīrieti viņa nav dzirdējusi.) Naudas nebija, darba nebija, studijas bija iesāktas un nepabeigtas, vecāki un ārsti viņu mudināja grūtniecību pārtraukt, tomēr viņa izvēlējās to saglabāt. Tāpēc, ka dzīvības svētums. Tāpēc, ka Dieva griba.
Viņa joprojām ir kristiete, katoliete, arī sieviešu tiesību aizstāve. Vairākas reizes piedalījusies diskusijās ar bēdīgi slaveno Saeimas parādnieku-oļiniešu komisiju un ļoti pārliecinoši aizstāvējusi sievietes tiesības uz izvēli. Turklāt uz izvēli, kuru neietekmētu reliģiozu organizāciju un citu prolaifistu spiediens un manipulācijas.
Kad es jautāju, vai šīs pozīcijas aizstāvība viņai nerada konfliktu ar pašas kristīgo pārliecību, viņa atbildēja, ka drīzāk otrādi. Kristietība un pašas pieredze ir tās, kas viņai atņem paštaisno vēlmi spriest citas sievietes vietā, kā arī manipulēt ar vainas apziņu un kaunu.