Kurvjzieža kontemplācijas

Samulsināta, īgna, kašķīga un pati pie visa vainīga.
Vakar no skapja grabēdams izbira skelets. Un ko es - rūpīgi nopulēju, sastiprināju kauliņus mazām, smalkām drātītēm un iestutēju atpakaļ.
Pusi nakts murgoju, bet pamodusies uz naktsgaldiņa ieraudzīju vāzītē rozi, - pamats aizdomām, ka tā ir maskējusies krizantēma.
Ai, nu es taču neizdarīju neko Tādu. Ņe vinovataja ja, on sam prišol, un nekā Tāda taču nebija. Kāpēc vārnas šorīt par mani smīkņā?