![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Jā, tas bija tas, ko es neuzrakstīju.
Un vēl par to biedējošo paātrinājumu. Dzīves sākumā tā proporcija ir pavisam citāda - tu ļoti ātri iegūsti un ļoti lēni zaudē, tad tas pamazām sāk mainīties un pēkšņi attopies, ka ir jāvelta aizvien lielākas pūles, lai saglabātu to, kas iepriekš bijis pašsaprotams - gan attiecībā uz ķermeni, gan uz prātu, gan zināšanām, gan gaumi (jo ļoti ātri izgaist arī šķietami intuitīvie priekšstat par skaisto, vismaz manā gadījumā - hops! un tu jau smejies par stulbiem jokiem, lieto nodrāztus citātus, klausies primitīvu mūziku utt., utt.).
Un tā ar katru gadu, ar katru mēnesi, ar katru dienu ātrāk, kaut kāds brīvais kritiens.
Un vēl par to biedējošo paātrinājumu. Dzīves sākumā tā proporcija ir pavisam citāda - tu ļoti ātri iegūsti un ļoti lēni zaudē, tad tas pamazām sāk mainīties un pēkšņi attopies, ka ir jāvelta aizvien lielākas pūles, lai saglabātu to, kas iepriekš bijis pašsaprotams - gan attiecībā uz ķermeni, gan uz prātu, gan zināšanām, gan gaumi (jo ļoti ātri izgaist arī šķietami intuitīvie priekšstat par skaisto, vismaz manā gadījumā - hops! un tu jau smejies par stulbiem jokiem, lieto nodrāztus citātus, klausies primitīvu mūziku utt., utt.).
Un tā ar katru gadu, ar katru mēnesi, ar katru dienu ātrāk, kaut kāds brīvais kritiens.