![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Un pilsētas rudens ir citāds. Vēsāks un skarbāks. Mitrs, melns asfalts zem elektriskās spuldzes, ielūzusi lietussarga ribiņa un steidzīgs pārskrējiens, vairoties no garāmbraucošo mašīnu šļāktajām dubļu šaltīm.
Vējš lien zem brunčiem, uz ietves mētājas lapas, tu zini, ka mājās būs mīlīga galda lampiņa, silts pleds, liela krūze tējas un aizsākta grāmata. Divas dievīgas stundas līdz gulētiešanai. Tālumā mirguļo sarkanas uguntiņas - aizbraucošas mašīnas, luksofori, torņu signālugunis, mazu tumsas mošķīšu acis - daudz, daudz sarkanu uguntiņu. Pasaule spokaini nogorās aiz slapjas trolejbusa loga rūts. Tu rūpīgi noslauki aizsvīdušās brilles un kurpē pakustini slapjo kājas īkšķi. Drīz būs mājas.
Vējš lien zem brunčiem, uz ietves mētājas lapas, tu zini, ka mājās būs mīlīga galda lampiņa, silts pleds, liela krūze tējas un aizsākta grāmata. Divas dievīgas stundas līdz gulētiešanai. Tālumā mirguļo sarkanas uguntiņas - aizbraucošas mašīnas, luksofori, torņu signālugunis, mazu tumsas mošķīšu acis - daudz, daudz sarkanu uguntiņu. Pasaule spokaini nogorās aiz slapjas trolejbusa loga rūts. Tu rūpīgi noslauki aizsvīdušās brilles un kurpē pakustini slapjo kājas īkšķi. Drīz būs mājas.