![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es tieši par to runāju - spēt nodalīt vecākus no viņu lomām, kuras viņi, iespējams, navrealizējuši mūsuprāt perfekti un saskatīt reālus cilvēkus, kuri pieļāvuši savā dzīvē kļūdas, izcīnījuši cīņas un tagad noveco. Cilvēkus, kuru īpašības un uzvedības modeļus mēs gribot, negribot esam mantojuši.
Protams, pastāv visādu atkarību un manipulējamību riski, un, protams, jābūt pietiekami stipram, lai neļautu vecākiem tevi aizkaitināt un jaukties tavā dzīve. Taču naidīgums šīs autonomijas nosargāšanai manuprāt ir attaisnojams tikai pusaudžu vecumā, un ja pieaudzis cilvēks joprojam dumpojas pret vecākiem un nespēj viņus pieņemt, tad viņš ir iestrēdzis savās pubertātes problēmās un īsti pieaudzis tā arī nekļūst.
Protams, pastāv visādu atkarību un manipulējamību riski, un, protams, jābūt pietiekami stipram, lai neļautu vecākiem tevi aizkaitināt un jaukties tavā dzīve. Taču naidīgums šīs autonomijas nosargāšanai manuprāt ir attaisnojams tikai pusaudžu vecumā, un ja pieaudzis cilvēks joprojam dumpojas pret vecākiem un nespēj viņus pieņemt, tad viņš ir iestrēdzis savās pubertātes problēmās un īsti pieaudzis tā arī nekļūst.