Nē, es nerunāju tagad par lomām, bet par reālajiem cilvēkiem.
Un par to, ka manuprāt nav iespējams līdz galam īstenot savas personības (vai cilvēcības kopumā) potenciālu tikmēr, kamēr tu savos vecākos saskati tikai viņu lomas un uz tām projicēto savu aizvainojumu (visbiežāk) vai citas emocijas, kas saistās ar tavām bērnības traumām.
Un par to, ka manuprāt nav iespējams līdz galam īstenot savas personības (vai cilvēcības kopumā) potenciālu tikmēr, kamēr tu savos vecākos saskati tikai viņu lomas un uz tām projicēto savu aizvainojumu (visbiežāk) vai citas emocijas, kas saistās ar tavām bērnības traumām.