Kurvjzieža kontemplācijas

es nez', man liekas, domu disciplīna ir vajadzīga. man tas ir aktuāli, malties par kaut ko malšanās nevērtu rīņķī un apkārt un ieciklēties upura sajūtā. tāds domāšanas modelis man ir cik es sevi atceros, un, principā, man liekas, tas ir variants no kura var tikt ārā neignorējot savas emocijas tajā brīdī, kad tās ir, kad lietas notiek, un, jā, saprotot, ka esmu iestrēgusi sajūtā, kāpēc viņš/viņa man to nodarīja (nu, voobšem, ka pasaule man nav mamma un ir muļķīgi no pasaules gaidīt bezgalīgu mīlestību).

tā kaut kā. bet šī noteikti ir refleksijas vērta tēma.