Kurvjzieža kontemplācijas

Orku valstība.
Cenšos domāt par darbavietu Nr.1 - to, kurā lēni mana dzīve drūp pirmdienās, otrdienās, piektdienā - kā par grotesku pasaku valstību, iztēlē apveltot nepatīkamos personāžus ar visādām smieklīgām vizuālām un audiālām detaļām.
Tā nu man ir pufīgā, blondā orku babene, kura ik pa brīdim kā balons paceļas pie griestiem un ar svelpjošu skaņu saplok, lai atkal piezemētos, mežarūķis, kuram uzacu vietā aug milzu piepes un dusmojoties sāk tarkšķoši burzguļot gaļīgā pakakle un vēl daži mošķuļi.
Nē, es neesmu jukusi. Es sajuktu, ja mēģinātu to vidi pieņemt kā administratīvi noformātu realitāti un pati integrēties tajā.