Mundus masculinum aiz slēgtām durvīm:(
Sestdien bija vakariņas kopā ar G un viņas itāļu kolēģiem. Izrādījās, ka manas angļu valodas zināšanas nav sliktākās šajā kompānijā, drīzāk otrādi. Man atkal bija iespēja jauki smaidīt, smuki blisināt acis, daudz klusēt un pa laikam mokoši pūlēties savietot teikumā trīs-četrus man zināmos itāļu vai franču vārdus. Kāda piemīlīga muļķīte!
Šovasar vīrieši ar mani runā nesaprotamās valodās. Arī tie, kuri runā latviski. Tos, starp citu, es saprotu vismazāk. Nekādi netieku skaidrībā - viņš dižojas, konkurē, koķetē, uz kaut ko uzprasās? Miesu grib izdrāzt vai dvēseli? Un ko man ar viņu iesākt - rupji pasūtīt vai smalki pievilināt?
Bet starp lāpstiņām joprojām peļu slazds.
Šovasar vīrieši ar mani runā nesaprotamās valodās. Arī tie, kuri runā latviski. Tos, starp citu, es saprotu vismazāk. Nekādi netieku skaidrībā - viņš dižojas, konkurē, koķetē, uz kaut ko uzprasās? Miesu grib izdrāzt vai dvēseli? Un ko man ar viņu iesākt - rupji pasūtīt vai smalki pievilināt?
Bet starp lāpstiņām joprojām peļu slazds.