Kurvjzieža kontemplācijas

Ceturtdienas manās pusislāmiskajās nedēļās ir tas dienas, kad it kā drīkstu gulēt ilgi, jo nekur konkrēta laikā rīta pusē nav jābūt, bet no otras puses - gribas piecelties pēc iespējas agrāk, lai priekšā būtu gara un laimīga diena, kurā pati plānoju savus darbus. Rezultātā parasti pieceļos agri (šorīt pie vainas bija arī Šarlote, kura tūlīt pēc četriem sāka lēkāt man pa vēderu un pliķēt seju). Lūk, un tad es visu dienu muļļājos ar dažādiem darbiem un patīkamākām lietām, līdz pēcpusdienā sāk neizturami nākt miegs. Bet tā kā septiņos vakarā ir persiešu valoda es katrreiz pēc smagas iekšējas cīņas tomēr saņemos un aizvelkos uz nodarbību, nevis noliekos gulēt. Un nodarbībā manas smadzenes tiek pilnība atmodinātas, es gluži kā hidden objects spēlē meklēju no apziņas plauktiem pabirušos vārdus un to daļas, loku, krāmēju teikumos, šifrēju arābu alfabētu abos virzienos un kļūstu ik minūti možāka un spriganāka. Tad es pārspurdzu mājās gatava ģenerāltīrīšanai, nelielām, trokšņainām viesībām, dejām uz jumta, pārgājienam pa šķēršļotu apvidu vai kam līdzīgam, bet veselais saprāts kunkst, ka jāliekas gulēt.
Tā nu es šim klausīšu, ha!