Esmu pietiekami tuvu, lai redzētu visu jo skaidri. Diemžēl tenkas un intrigas ir visur, iespējams, tā ir cilvēka daba (ak, piedodiet šo esenciālismu), vai iedzimtais grēks, kā to sauktu kristieši, un, iekams tu neesi vecs, vieds un brīvs no visa pasaulīgā, tevi no iekšpuses gumda centieni pēc pašapliecināšanās un no ārpuses - konkurentu elkoņi. Taču, ja ir bijis pietiekami dziļš ieskats ierēdnieciskajā, pedagoģiskajā, NVO un politiskajā miskastē, nevienas cilvēciskās vājības vairs neizsauc kultūršoku, un uz visu iepriekšminēto fona akadēmiskajām, iespējams, ir vismazāk prastuma. Resp., ja man jāvēro, kā kaimiņi pārkož rīkli viens otram, tad nesalīdzināmi tīkamāk ir, ja viņi to dara, citējot, piemēram, Bartu, nevis piesaucot Kuzjas māti. Kaut gan īstais iemesls visticamāk ir slāpes pēc Barta citātiem, kuriem fonā drīkst būt jebkuras izrīcības, ja jau citādi nevar. Un vispār - šis ieraksts būtu vairāk derējis kopienai "Erebush" vai daudz, daudz šaurākam lasītāju lokam.