![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
"un tas būs "pavisam, un uz visiem laikiem" - man kaut kā tas pavisam neuztrauc... ir apziņa, ka tas nebūt nav "pavisasm" - miesa uzkārsies kaut kādā brīdī... nja - drusku žēl tā mana siltā "mētelīša"...
lūkt taisni par to gan vairāk esmu aizdomājusies - negribu, lai manu Tērpu (miesu) tārpi noēd, tāpēc jau tagad esmu nolēmusi: sadedziniet putekļos :)
"man šķiet, ka būt tuvu nāvei un saprast, ka gribas dzīvot, ir pavisam, pavisam citas izjūtas nekā tās, par kurām es runāju sākuma ierakstā." - lūk tas gan varētu būt - tāda agonijas, nepaspēta padarīt sajūta... niknums un haotisms un apziņa, cik slinkojies esi, kad vēl bija iespēja...
lūkt taisni par to gan vairāk esmu aizdomājusies - negribu, lai manu Tērpu (miesu) tārpi noēd, tāpēc jau tagad esmu nolēmusi: sadedziniet putekļos :)
"man šķiet, ka būt tuvu nāvei un saprast, ka gribas dzīvot, ir pavisam, pavisam citas izjūtas nekā tās, par kurām es runāju sākuma ierakstā." - lūk tas gan varētu būt - tāda agonijas, nepaspēta padarīt sajūta... niknums un haotisms un apziņa, cik slinkojies esi, kad vēl bija iespēja...