Es nemulstu par savu zināšanu trūkumu. Es ķiķinu par situāciju, kurā es nebārstu teorētisku spekulāciju virknes un nemēģinu veidot žilbinošus paradoksus, bet gan sastutēju 3 līdz 4 vārdus primitīvā teikumā un mulsi smaidu. Un - kas pārsteidzoši - tieku saprasta.