![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
nav racionāli, ja pieņemam, ka vara ir traki vajadzīga, to pielietot tādā veidā un virzienā, lai ar katru dienu tās paliktu aizvien mazāk, ja ir visas iespējas to lietot tādā veidā, ka valdīšanas laiks pagarinās. tādi gadījumi ir zināmi, bet tiek uzskatīti par pataloģiju, kamēr normā sanāk novērot, ka valdot, māte aizvien atsakās no varas un ietekmes.
Par pierādījumu tam var aplūkot kaut vai to, kas ir tas, ko mātes iemūžina, lepni pinkšķ un atceras- pirmie soļi, braukšana ar riteni, bērna izlaidums, autovadītāja tiesības, bērnam sava "ligzdiņa" uttt, kas principā katru reizi ir tieši varas "zaudējums". Jo mazāk bērns ir no tevis atkarīgs, jo krutāks vecāks tu sev škieti.
Es vēl piekristu, ka mātišķums ir saistīts ar mazohismu (pats sev radi kādu, kuram no sākuma kalpo 24h diennaktī, bet pārdzīvo, sāpi, jūti līdzi visu mūžu), bet ne sadisms.
Par pierādījumu tam var aplūkot kaut vai to, kas ir tas, ko mātes iemūžina, lepni pinkšķ un atceras- pirmie soļi, braukšana ar riteni, bērna izlaidums, autovadītāja tiesības, bērnam sava "ligzdiņa" uttt, kas principā katru reizi ir tieši varas "zaudējums". Jo mazāk bērns ir no tevis atkarīgs, jo krutāks vecāks tu sev škieti.
Es vēl piekristu, ka mātišķums ir saistīts ar mazohismu (pats sev radi kādu, kuram no sākuma kalpo 24h diennaktī, bet pārdzīvo, sāpi, jūti līdzi visu mūžu), bet ne sadisms.