Kurvjzieža kontemplācijas

agrāk tīri fizioloģiski neticēju, ka var ko piebaidīt. tagad vairs neesmu tik droša. aizvakar izskrēju uz brītiņu no sava dzīvokļa un nepieslēdzu durvis, es tā mēdzu darīt, bet, kad atgriezos, apkārt neskatīdamās, steigšus devos pie kompja turpināt darbiņus un vidējā istabā gandrīz paklupu pār savu kaimiņu, kurš, jāpiezīmē, gluži skaidrā prātā bija izstiepis visus savus metrs deviņdesmit akurāt uz manas dēļu grīdas. laikam kliedzu šaušalīgi, jo viņš apmierināti smaidīja. esot gribējis mani nedaudz pabiedēt, jo es par daudz strādāju. un, kamēr no pārbīļa kliedzu, man sākās ārpuskārtas mēnešreizes, kas turpinās vēl tagad. labi, ka biju uzvilkusi džinsus, nevis gaišus svārkus.