Es pirms gadiem desmit mācījos persiešu valodu (farsi). Mūsu grupas skolotājs bija puisis no Irānas, kurš tobrīd studēja Rīgā medicīnu un bija precējies ar latvieti. Tolaik arī sāku jūsmot par irāņu filmām. Vispār tad kaut kā aizsākās mana neremdināmā mīla pret Tuvajiem Austrumiem, un Irāna joprojām ir mana sapņu zeme. Nemitīgi sev pārmetu, ka neesmu vēl tur bijusi un ceru to pagūt pirms kodolkara.