![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es arī videnē 2km skrēju uz stabilu četrinieku (piecu ballu sistēmā), un tas no manis prasīja drausmīgas pūles ar sekojošām spazmām un vemšanu un divu dienu tahikardiju pēc tam. No kā es secinu, ka tā bija nepareizi plānota slodze. Ka būtu bijis daudz labāk, ja kāds - un kāpēc gan ne fizkultūras skolotāja? - būtu ar mani aprunājies, palīdzējis izdomāt kādu individuālu plānu (jo es pati toreiz biju par dumju, lai zinātu, ka tāds vajadzīgs) ar pakāpenisku distances un ātruma palielināšanu. Tā vietā bija divreiz nedēļā pieci apļi pa sporta zāli un un divreiz gadā - skrieniet pa mežu, kā nu katrs mākat.