Un vispār - vairums manu nebūšanu visticamāk ceļas aiz tam, ka esmu iemācījusies vai iemācīta uzskatīt diskomfortu par normālajiem un pareizajiem dzīves apstākļiem, tāpēc labsajūtai gandrīz vienmēr piejaucas vainas apziņa - ja ne par ko citu, tad vismaz par netīru māju, - vai trauksmaina pārliecība, ka tas jau nav uz ilgu, "pēc šitādas zviegšanas nāks liela raudāšana", un vispār, un vispār.