Kaut kas man šovasar atgādina manu pēdējo bakalaura sesiju. Ne gluži bez manas vainas tā sanāca ļoti koncentrēta - pēdējo sesijas eksāmenu un bakalaura eksāmenu es kārtoju vienā dienā, kuras laikā paguvu aizstāvēt arī bakalaura darbu. Turklāt ar visnotaļ labām sekmēm.
Katrā ziņā - tas bija mēnesis, kad es iemācījos gulēt 4 stundas diennaktī - pa stundai pēc katrām 5 nomoda stundām. Aizmigt varēju jebkur - arī stāvot pie kamīna, atbalstot galvu pret dzegu.
Protams, toreiz man bija divdesmit divi gadi un neviltota ticība diploma nozīmei cilvēka dzīvē.
Katrā ziņā - tas bija mēnesis, kad es iemācījos gulēt 4 stundas diennaktī - pa stundai pēc katrām 5 nomoda stundām. Aizmigt varēju jebkur - arī stāvot pie kamīna, atbalstot galvu pret dzegu.
Protams, toreiz man bija divdesmit divi gadi un neviltota ticība diploma nozīmei cilvēka dzīvē.