![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Blandos kā lapa, rauta no zara//ielās un dzirdu to čaloņu es Man nepatīk skriet (vai jel ko citu darīt) pleijera aizbāztām ausīm - svešvalodu mācībprogrammas neesmu iegādājusies, bet visādas svešas dziedošas balsis manā galvā kā alternatīva apkārtnes skaņu videi šķiet pilnīgs absurds. Tomēr šorīt savā divu stundu pārskrējienā pa forštati atklāju, ka pleijera lomu sekmīgi pilda dziļos atmiņu apcirkņos sabāztie pāragri mirušo latvju dzejnieku citāti.
Tā nu es skrēju un skrēju, un kopā ar mani bija ne vien seksa apsēsti kaķi, skandalējošas vārnas, rijīgi strazdi un tukšo taru grabinoši sīņi, bet arī Skujiņa, Veidenbaums, Melgalvs un vēl kāds bariņš nepelnīti piemirstu autoru.
Un izjāja sapņu bari pa vārtiem//pret pavasara apvāršņiem sārtiem Rīta aizpampumu un nīgrumu gaiņādama, iesildījos pa Miera un Kluso dārzu. Saule bija jau uzlēkusi, tantes suņus izvedušas, austrumpusē uz peļķēm krakšķēdams kusa ledus, pareizticīgo baznīca jau sākusi dienišķo smirdīgo kūpēšanu. Pārāk labi pazīstamās vietas nedrīkst saskriet par daudz, tad tās kļūst apnicīgas un gurdina. Nopūtos un devos forštatē iekšā.Ziemeļu zemē jauns pavasars,//pats jūties vecāks un sirmāks Visas vasarā apstaigātās vietas - Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nams, armēņu baznīca, Siena tirgus, Maskavas dārzs šķita kļuvuši mazāki, arī attālumi starp tiem sarāvušies. Pariņķoju pa vienu parku, pa otru, pamazām atmodos, garastāvoklis uzlabojās (nost reiz skumību metīšu tumšo, beigšu pēc nāves reiz ilgoties,//iesākšu ticēt, ka mērķis ir dzīvei, gan tad nāks laiki, kad labāki ies!), vecie ebreju kapi, Sociālo zinātņu fakultāte, Kultūras akadēmija, Jēziņ, kur milzīgs garīguma blīvums tajā forštatē! Vai nu baznīcas vai sekulāri garagaismas tempļi. Un pa vidam čigāni zālīti tirgo. Vēl mazliet pariņķoju pa šaurām, aizledojušām un aizkakātām ieliņām un attapos atkal savā ierastajā Klusajā dārzā. Pareizticīgie bija pārstājuši smirdēt, katoļi dimdināja ko līdzīgu Kremļa kurantu meldijai, tantes ar sunīšiem bija nomainījuši vecāki ar bērneļiem, sētmalē kniebās pavisam cits kaķu pāris, dienvidu aizvējā šķīlās pirmie pūpolīši. Rīts bija pagājis, svētdiena sākusies.
Nākamnedēļ jāizdomā cits maršruts.
Tā nu es skrēju un skrēju, un kopā ar mani bija ne vien seksa apsēsti kaķi, skandalējošas vārnas, rijīgi strazdi un tukšo taru grabinoši sīņi, bet arī Skujiņa, Veidenbaums, Melgalvs un vēl kāds bariņš nepelnīti piemirstu autoru.
Un izjāja sapņu bari pa vārtiem//pret pavasara apvāršņiem sārtiem Rīta aizpampumu un nīgrumu gaiņādama, iesildījos pa Miera un Kluso dārzu. Saule bija jau uzlēkusi, tantes suņus izvedušas, austrumpusē uz peļķēm krakšķēdams kusa ledus, pareizticīgo baznīca jau sākusi dienišķo smirdīgo kūpēšanu. Pārāk labi pazīstamās vietas nedrīkst saskriet par daudz, tad tās kļūst apnicīgas un gurdina. Nopūtos un devos forštatē iekšā.Ziemeļu zemē jauns pavasars,//pats jūties vecāks un sirmāks Visas vasarā apstaigātās vietas - Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nams, armēņu baznīca, Siena tirgus, Maskavas dārzs šķita kļuvuši mazāki, arī attālumi starp tiem sarāvušies. Pariņķoju pa vienu parku, pa otru, pamazām atmodos, garastāvoklis uzlabojās (nost reiz skumību metīšu tumšo, beigšu pēc nāves reiz ilgoties,//iesākšu ticēt, ka mērķis ir dzīvei, gan tad nāks laiki, kad labāki ies!), vecie ebreju kapi, Sociālo zinātņu fakultāte, Kultūras akadēmija, Jēziņ, kur milzīgs garīguma blīvums tajā forštatē! Vai nu baznīcas vai sekulāri garagaismas tempļi. Un pa vidam čigāni zālīti tirgo. Vēl mazliet pariņķoju pa šaurām, aizledojušām un aizkakātām ieliņām un attapos atkal savā ierastajā Klusajā dārzā. Pareizticīgie bija pārstājuši smirdēt, katoļi dimdināja ko līdzīgu Kremļa kurantu meldijai, tantes ar sunīšiem bija nomainījuši vecāki ar bērneļiem, sētmalē kniebās pavisam cits kaķu pāris, dienvidu aizvējā šķīlās pirmie pūpolīši. Rīts bija pagājis, svētdiena sākusies.
Nākamnedēļ jāizdomā cits maršruts.