Kurvjzieža kontemplācijas

Tas tikai izklausās daudz. Īstenībā, kad ir pierasts, tad, lēnā tempā skrienot, laiku nemana, iegrimsti savās domās un tik ļepato. Saulīte spīd, sniedziņš vizuļo, vārnas ķērc, viss tik forši, viss tik jauki, savu ķermeni nemaz nejūt.
No pusmaratona drusku baidos. Pagājušopavasar un vasarā pāris reizes noskrēju ap 20 km, bet pēc tam sāpēja ceļgali un vispār bija pārguruma sajūta.
Ja labi noskriešu 10, tad domāšu uz vasaras beigām, rudens sākumu par pusmaratonu.