Kurvjzieža kontemplācijas

O, mani pa laikam apciemo līdzgas izjūtas. Un tajos brīžos nepārspīlējot gribas visādi citādi pat nepatīkamākos un atšķirīgos sabiedrības kadrus kā mazus bērnus apkamt, nomierināt, iepriecināt un ar tādu smagsvara viedumu pieskarties un apmīļot. Par laimi, pietiek veselā saprāta nemesties katram pretimnācējam ap kaklu, jo skaidri zināms, ka sekas var arī nebūt patīkamas, maigi izsakoties, bet iekšā tās izjūtas ir. Līdzīgi kā sen dzīves līkločus izstaigājušai un visu jaunības dullumu pazaudējušai sieviņai.
Tas, ka pāriet - vienkārši dabiska vajadzība - nevari taču caurām dienām tikai kontemplēt, tā kā esi dzīvs, jāgādā par ķermeni. Tas pieprasa savu.