Es pieļauju, ka ir atšķirīgas prasības pēc dzīves tempa dažādiem cilvēkiem - un arī vienam cilvēkam atšķirīgās dzīves situācijās. Man pašai ir bijis arī tā, ka ķeru kaifu no apziņas, ka sasodīti daudz padarīts, no adrenalīna, ko izsauc iekļaušanās termiņos, paspēšanas pareizā secībā nokļūt punktos A, B, C utt. No tā, ka diena ir pagājusi vienā virpulī un tu esi neganti pārguris un neganti laimīgs.
Bet šobrīd man ir tāds posms, kad, arī pie luksofora stāvēdama, es izbaudu to, ka šajā mirklī nav jāiet, var stāvēt un sajust kā aukstais ziemas gaiss līp pie zeķēm, vērot blakusstāvētāja sarkanās cepures kontrastu ar pelēko fasādi un izbaudīt simtiem citu mazu prieciņu, cik nu vien tajā minūtē ietilpst.
Bet šobrīd man ir tāds posms, kad, arī pie luksofora stāvēdama, es izbaudu to, ka šajā mirklī nav jāiet, var stāvēt un sajust kā aukstais ziemas gaiss līp pie zeķēm, vērot blakusstāvētāja sarkanās cepures kontrastu ar pelēko fasādi un izbaudīt simtiem citu mazu prieciņu, cik nu vien tajā minūtē ietilpst.