Pēdējā laikā varen bieži manā galvā uzpeld atskārtums, ka dzive tomēr ir nezināms un ierobežots skaits stundu, kas man atvēlēts. Un tad es arvien apņemos tās vadīt, darot lietas, kas sagādā vai nu prieku, vai gandarījumu, vai ziņkāres apmierinājumu. Pirmām kārtām man pašai, jo neaizstājama varu būt vienīgi sev. Bet jo labāk, ja kaut kas no tā izrādās noderīgs vēl kādam.