Nē, es šobrīd neveidoju savu dzīvi "Pēc-Tam". Tam, ko es pašreiz daru, nebūs un nedrīkst būt paliekošas ietekmes uz manu turpmāko dzīvi, es vienkārši truli rukāju, lai nomaksātu rēķinus un atdotu parādus, un izjūtu klusu, neērtībā un vainas apziņā sakņotu pateicību, ka tas tomēr ir komfortablāk nekā birstēt podus publiskajās atejās vai lasīt Īrijā sēnes, jo galu galā tūikstošiem cilvēku, lai izdzīvotu, dara daudz nepatīkamākas lietas, bet nekādas saites ar manu nākotni tam nedrīkst būt un nebūs, jo galu galā suicīds arī opcija!