Hmm. Ja arī esmu mēģinājis lasīt Kafku, tad neko neatceros, tā ka nevaru komentēt.
Bet traģēdijas vispār ir grūti uztvert nopietni - vai nu apstākļu sakritība, kas noved pie traģēdijas, ir pārāk neticama/nepārliecinoša/aiz matiem pievilkta, vai arī traģēdija rodas no tā, ka varoņi ir tik sasodīti stulbi, ka paši iekuļas nepatikšanās un pēc tam nemāk tikt ārā - lai grāmatā iejustos, ir jājūt līdzi kādam varonim, bet tā īsti negribas sevi asociēt ar tādiem padumjiem un pašnāvnieciskiem "purva bridējiem" un "latvju cietējām".
Bet traģēdijas vispār ir grūti uztvert nopietni - vai nu apstākļu sakritība, kas noved pie traģēdijas, ir pārāk neticama/nepārliecinoša/aiz matiem pievilkta, vai arī traģēdija rodas no tā, ka varoņi ir tik sasodīti stulbi, ka paši iekuļas nepatikšanās un pēc tam nemāk tikt ārā - lai grāmatā iejustos, ir jājūt līdzi kādam varonim, bet tā īsti negribas sevi asociēt ar tādiem padumjiem un pašnāvnieciskiem "purva bridējiem" un "latvju cietējām".