Pagātnes foršie mirkļi... Izlasīju viena cibiņa ierakstu par ircu un Albertu. Gribējās ierakstīt komentāru, varbūt atpazīt, bet tad aizdomājos, kāda jēga. Es nekad neesmu bijusi īsti kādai neformālai grupai piederoša. Jā, esmu jutusies labi, komunicējusi, nožēlojusi, kad kaut kas beidzas, bet vienmēr, aizejot tālāk, ir izrādījies, ka no tā visa paliek tikai atmiņas. Tas bija tas laiks, tagad ir cits laiks, šie cilvēki dzīvo savu dzīvi un visdrīzāk mēs gan uzskatos, gan dzīves veidā esam ļoti tālu viens no otra.