Svētdienas rīts. Dobele. Sapnis pirms pamošanās. Redzu zārku, kurā guļu es. Un pārliecība, ka vecā es ir mirusi, un tas ir noticis tik dīvaini, ka izpaudies arī fiziskajā līmenī, un tagad man ir jāizdomā, ko ar to zārku darīt. Apglabāt neļauj, jo es taču esmu dzīva. To, ka tā ir mirusī vecā es, tam neviens netic. Nu vispār traki, sapnis paiet visādos variantos un uztraukumos, ko ar zārku un manu veco es darīt :)