izspļautie kauliņi
kreisais_kirsis
.:.:..:.:.: ::......
May 2012
    1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31

izspļautie kauliņi [userpic]
pffrrr

No izsmalcinātās Beļģijas bohēmiskajos Francijas dienvidos. Stundas brauciens no Montpellier. Tik skaisti, tik skaisti, griež. Šodien riktīgi griež. Vakar bija vīna vakars ar Noru un Christophe (man laikam labāk patīk viņa oriģinālrakstības vārds), smējāmies, peldējām viņu 5 mēnešu medusmēnesī Dienvidamerikā. Ziepju traukts, bet tādas emocijas bildēs! Inku impērijas paliekas, džungļi, putni, ūdens, tāds ūdens! Dzērām vīnu, ne pārāk daudz, bet sareibu un riktīga laime. Smējāmies, spēlējām spēli. No rīta mani pamodina ar spēcīgām ģitārskaņām. "Wake Up" saucās dziesma. Atvēru acis un sapratu, ka smaidu, lai arī kopš pusastoņiem kaut ko grozījos pa savu matraci, centos tikt galā ar sapni, kurā man bija bail no mana jaunā priekšnieka, strādāju bārā par palīgu un jutu, ka tas ir pirmais solis uz to darbu, ko patiešām vēlos darīt. Strādāt aiz bāra. Sapnis tikai sapnī?

Tikko atgriezāmies no tirdziņa. Interesanta komunikācija ar vīraku tirgotāju. 140% - viņš bija sapīpējies. Tāds skatiens! Francūži - skaita monētas, pērkot tomātus, bet vīna veikalā bez šaubām atstāj desmitiem un desmitiem eiro. Nogaršoju bumbieru sidru, trīs grādi, viena mutīte. Bet tā uzsita pa galvu, ka viss vakardienas vīns atdzīvojās. Tagad esmu ķirsī, trīc rokas, dzeru kafiju un cenšos atgūties, pirms ierodas viesi.

Vispār paradīze dzīvoju. Māja kalnos, apkārt meži un eņģeļu brīvdienu fotogrāfija, kad skatos lejā uz ieleju. Christophe vienmēr kaut kā mācējis atrast dievīgus midzeņus sev un savai mīlai. Man milzīgs prieks, ka tieši šeit sagaidu Jauno gadu.

Aizdomājos - pagājušais Jaunais gads pie manis atnāca Romā. Kā iesāc, tā paiet. Pavasaris un vasara stopošanas ceļojumos, sākot ar rudeni Lietuva, tagad Beļģija, Francija. Arī nākošais būs uz riteņiem? Eh, bet es ķirsī, skaidrā par šo padomāšu vēlreiz. Kafija.

Tagad nedaudz jāpamācās. Palasīšu komiksu par Rolandu Bartu.

Kopš visi DIEVI mani pametuši, palicis tikai NU, kopš neviens vairs negrib ar mani kopīgus bērnus, izdomāju, ka es gribu suni. Olafs arī ir uz riteņiem, bet Vilciņš pacieš. Mazu suni gribu. Par šito arī padomāšu, kad būšu skaidrā.

Laimīgu Jauno gadu!