Manas kājas jau līdz ciskām bija iegrimušas neesošajā sniegā. Drebuļi, bet pārāk nejūtu, jo ir pārāk jautri šajā pārāk fantastiskajā dienā. Kad tieku līdz vienkāršajai, bet tomēr skaistajai ķieģeļu sienai vienkārši atspiežos, jo ceru iegūt ko pavisam vienkāršu - balstu. Un tad tas puika man aiz apkakles sagrūda 2 kg neesošā sniega. Šitie mani spiedzieni šitik sen nedzirdēti šitā spēja pamodināt manī visu ķircīgo garastāvokli. SKRĒJĀM ! :D:D:D
May 2012
|