čīkstu kaste [entries|friends|calendar]
kreisaa_bota

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[09 Nov 2011|04:31pm]
"Āda ir tikai šķitums, kas pasargā no sāpēm. [..] Nervi. Nav lielākas laimes. Būt dzīvam. Piedalīties. Nervi. Saskarsme ar pasauli. Būt tukšam un piepildīties ar sāpēm. Būt brīvam un piepildīties ar laimi. Brīvība ir nervu piltuvju piepildījums."
(Inga Ābele "Putna atmiņa")
post comment

what is wrong with you people? [03 Nov 2011|10:52pm]
kāpēc vienmēr, kad kādu skolu no visas sirds iemīlu, kaut kam noteikti jānoiet šķērsām..?
rīt iesim pastaigāties, nāciet palīgā:
post comment

tu vari! šodien. tu. VARI! [31 Oct 2011|07:12pm]
[ music | Billy Joel - Piano Man ]

viņa māk mani bildēt.
tā, ka es atdzīvojos. kaut mazliet.
man gan labāk patīk stāvēt aiz kameras. un bildēt viņu.
viņa ir kā ūdenszāle - turi aci pie lodziņa un centies nepalaist garām labākos momentus.
es vislabāk protu stāvēt un nekustēties.
bet tā nevar.
viņa māk atdzīvināt. pacelt.
šodien es VARU.

tu esi mans draugs un es tevi mazliet mīlu.

1 comment|post comment

cita opera. [21 Oct 2011|11:54pm]
[ music | Timmijs Dēlis & Džimmijs - Dūc ]

jocīgi tā - vienu daļu vajadzīgā mēģināt atrast 4 gadu laikā, krietni aizbirušajos zinību apcirkņos un otru daļu apgūt pilnīgi no jauna.
viss uzreiz asociējas ar mākslu, vai kaut ko par un ap to.
teiksim, latviešu lit. vēsturē runājot par Balzaku, pirmais, kas man nāk prātā ir Modigliani (gleznotājs), jo pagājšgad skatījāmies filmu (http://www.youtube.com/watch?v=GCN-p5_HT_M), kurā Modigliani dejoja ap Balzaka pieminekli.
(http://www.youtube.com/watch?v=5cEEvao0sww&feature=related)

jāsadabū abas tās jomas kopā - tā lai viena otrai palīdz, ne traucē.
nu ko - man ir vēl ~4 gadi laika.

post comment

[20 Oct 2011|12:12am]
[ music | The Killers - Tranquilize ]

man no visas tiesas liekas, ka kādreiz es biju gudrāka.
nu, tas ir tā, ka es spēju vairāk uztvert sacīto un mācīto.
tagad ir kaut kāds, ellēratā, bloks iestājies.
taisnību sakot, jau labu laiku.
un man nav ne mazākās jausmas, kā lai to dabū nost.
varbūt tur ir arī kāda daļa slinkuma un vispārēja pasaules apnikuma..
es nesaprtu, kā kursabiedri var tik aktīvi uzdot jautājumus, jo lielākajā daļā gadījumu, es nepaspēju aidomāties līdz tam, ka kaut ko vēl tagad vajadzētu jautāt.
vispār smadzenes kaut kā nelāgi strādā.
i just don't get it.

post comment

kad iespējas klauvē pie durvīm. [18 Oct 2011|09:05pm]
[ music | Pearl Jam - The End ]

šodien, atnākot no skolas bija tāda akdiesesnekonegribu sajūta. sēdēju, klausījos 101, strēbu savu kafī...
un tad: "tuk tuk tuk" (moš kāda no istabas biedrēm pārnākusi vai kā)
bet nē: "tūlīt 2. stāva atpūtas istabā skatīsimies filmu - īsfilmu 20 minūtes - varbūt tu gribētu atnākt paskatīties?"
es, kā jau notikumus, kas (burtiski) klauvē pie durvīm, ķert paradis zvēriņš: "ēm, labi - kāpēc ne."

aizgāju.
tā bija šitā filma: http://www.youtube.com/watch?v=Ywaq1H1y0pM
sanācis bija diezgan maz cilvēku. līdz beigām palika vēl biš mazāk.
pēc filmas sēdējām aplītī un pārrunājām redzēto un sevis pieredzēto.
lai nu kā, tas bija Latvijas Kristīgās Studentu brālības rīkots pasākums.
starp citu, es visā šitajā padarīšanā esmu jau nu ļoti skeptiska persona, bet par spīti tam, man patika.
jauki ļautiņi un raudamfilma.

2 comments|post comment

tāpēc es nekļuvu par psihologu. [17 Oct 2011|12:10am]
[ music | Hindi Zahra - Music ]

kādreiz es visai nopietni apsvēru ideju kļūt par tādu kā vispasaules raudu mūri, kad visi, kam kas sāp vai nesanāk, vai vienkārši pasaule iet uz galu, nāktu pēc palīdzības.
nu un tagad, kad kāds ieklīst vienās raudās un asaros, es, jā, es cenšos palīdzēt, kas manos spēkos, jebšu cenšos būt labs klausītājs.

es varu mēģināt celt, bet es neesmu pārliecināta, vai tas vienmēr izdodas.
sasmīdināt cilvēku, tas ir tā mirklīgi.
vajag dabūt tā, lai viņš smaida arī pēc tās sarunas, vai kā nu tur.
lai celtu cilvēkus, vajag ne tikai gribēšanu, bet arī zināmu skilu, par kura esamību sevī es neesmu pārliecināta.
bet klausīties un uzklausīt, to es varu.
un man vēl joprojām var zvanīt kauču trijos naktī, un es darīšu, ko spēšu.

post comment

[07 Oct 2011|11:42pm]
[ music | P. P. Arnold - First Cut Is The Deepest ]

"Tu redzi sapnī zirgu ar spārniem un piepeši apjaut, cik milzīgiem tiem jābūt, jo putnam kaulos ir gaiss, putns pats pa pusei ir gaiss, bet zirgam kaulos ir uguns, un cik milzīgiem spārniem jābūt, lai paceltu debesīs uguns pilnu zirgu - kā diviem piecstāvu namiem!
Cilvēkam kaulos ir ūdens - ūdens ir pasaules atmiņas nesējs, ūdens ir valodas plūduma nesējas - cilvēkam kaulos ir ūdens: cik milzīgiem jābūt spārniem, lai debesīs paceltu cilvēci?"
(I. Ābele "Putna atmiņa")

post comment

viena Rīgasdzīves labā puse [30 Sep 2011|10:18pm]
[ music | Peggy March - I Will Follow Him ]

jo ilgāk šitur mācos, jo vairāk man tur patīk.
un mēs nerunājam tikai par regulārajiem pasākumiem, kur dod ēst.
24.09, piemēram, mums bija iesvētības vilcienā Rīga - Gulbene un atpakaļ (jūs zinājāt, ka iespējams dabūt ielūgumu braucienam ar vilcienu..?). ar visu trīs mākslas augstskolu dalību. LMA rotāja vagonus (mūsu zaļais bija vissmukākais)es īsti nezinu, ko JVLMA darīja, bet mūsējie taisīja visādas stafetes, deju un teijātera performances.
es nezinu kā vilcienā sauc stjuartes, bet tantes, kas ik pa brīdim šiverēja ar kūku paplātēm man jau nu īpaši gāja pie sirds un par visiem simts varu apliecināt, ka arī pārējiem.
beigu galā uzrāpāmies tajā kalnā, kas Rīgas centrā, nozvērējām zvērāmo, saņēmām diplomus (mēs bijām "vislabākie soļotāji", značit visforšākie), nodziedājām "pūt vējiņus" un tā.
uzteica mūsu (KSM) atšķirības zīmīti - lentītes matos (balta + katrai savā krāsā), kas jauki. (starp citu uzņemoties to visu sagādāt, var ellīgi ātri iemācīties jauno kursa biedreņu vārdus)
otrs - vakar (?) klausījāmies Massimo Leones (izklausās pēc viena no tiem, kas "Krusttēvā") lekciju par "Boundaries, Frontiers, and Thresholds in Contemporary Cinema: a Semiotic Approach", no kuras, man visvairāk pieķērās šitas http://www.youtube.com/watch?v=s0PkVJegZZM&feature=related .
kas vēl - kamēr klausāmies, aiz loga palēnām būvējas tīri sakarīgs komunālais dzīvoklis.
arī nākamās lekcijas laikā viņš tur vēl būvējās, lai nu kā - visai koncentrēties mēģināšanai punktu pielika gar logu liegi aizplīvojoša paplāte ar kūkām - tas viss projekta „MultiTalks. Starpkultūru sarunas: daudzas valodas, vairākas identitātes” noslēguma pasākuma ietvaros.
velns nav tik melns kā to mālē, tāpēc arī mēs dabūjām kaut nedaudz izbaudīt pasākumu, kuru bija saorganizējuši mūsu katedras ceturtā kursa studenti.

nuja - šitiktāl man viss patīk jo dienas, jo vairāk.

post comment

[26 Sep 2011|10:09pm]
[ music | Lana Del Rey - Video Games ]

"... un viņa mantām piemita savāds nozīmīgums, kādu mēs piešķiram tuvu cilvēku īpašumam. Lietas, kas pieder viņiem, kļūst ievērības cienīgas gluži vienkārši tāpēc, ka tās ir viņējās. Tās ir kā talismani. Kā atgādinājums."
(citāts, kura avots ir piemirsts)

post comment

vasara: novēlots īsais pārskats [17 Sep 2011|10:40am]
[ music | Yoav - Wake Up ]

* pabeigta VMV
* aizceļojis Lamanšs
* izaudzināts pīlēns
* Pozitīvajā arī būts
* autotiesības nokārtotas
* LKA tikts
* ... LKK arī tikts, bet tas neskaitās
* un mums tagad ir Debors (zirgs)

post comment

[02 Aug 2011|11:13pm]
viena lieta, kas man no visas tiesas "kretinē" cilvēkos ir klepus.
nopietni.
ne tikai klusā teātra zālē, bet arī vienkārši esot netālu. jebkur.
citu cilvēku klepus spēj vienā mirklī uzdzīt tādu dusmu, ka tik turies. un es pat nezinu no kā man tas.
tāpēc, ja iespējams, cenšos neklepot pati. krīt uz nerviem. tā vienkārši.
nezinu, varbūt tas no laikiem, kad klepojot smaku nost.
varbūt ir bail par tiem cilvēkiem, ka arī viņiem kaut kas nenotiek.
eh, nu neesmu es riktīga.
3 comments|post comment

notikumi. pēdīgie. ieeļļotie. [01 Aug 2011|07:58pm]
[ mood | happy ]
[ music | Billy Joel - Uptown Girl ]

* oficiāli esmu Latvijas Kultūras akadēmijas kultūras socioloģijas un menedžmenta I kursa studente. un man nav ne mazākās jausmas, ne kas mani sagaida, ne kas no manis tur beigās sanāks. man tur vienkārši iepatikās. un tad bija gandrīz vai vienalga, kurā apakšprogrammā es tur esmu. bet tikai gandrīz. lai neizklausītos, ka tas tāds galīgi uz bobi lēmums.

* viena daļa zina, ka nu jau kādas divas nedēļas audzinu pīļubērnu, kas viens pats izšķīlās nedēļu ātrāk par pārējiem brāļiem un māsām.
samierinājusies ar skarbo faktu, ka mūžīgi viņu istabā turēt nevarēs (mēs gan kopā bijām i puķes ravēt, i jāņogas, kas viņam liekas drausmīgi skābas, lasīt, i vienkārši pa pagalmu staigāties), nu, izmetām viņu ārā pie pārējās famīlijas. šorīt gan bija tā skumjāk pamosties galīgi klusā istabā, kur neviens uz tavu "Pīlītī..?" neatsaucas. bet kas tev deva? šodien atgriežoties tālmājā pēc lielpilsētas iekarojumiem, man jau likās, ka kaut kas kaut kur pīkst, nu ne ta pīkst, bet atklāti kliedz. Pīļs! māsas vēl līdz galam neizremontētajā istabā. ellē ratā, kā viņš tur nokļuva?!
značit tak: long storī šort: pīļs esot visu dienu strādniekiem pakaļ skraidījis (nu jā - tagad viņš skraida pakaļ katrām staigājošām kājām) un beigās šie viņu atstājuši tajā istabā. no kā izriet, ka ārā no "ģimenes mājokļa" viņš ir ticis pats. pa ceļam muguru noskrāpējis, izskraidījis vēl pie parējiem mājputniem, un smuki pa taciņu atčāpojies līdz mājai, kur rosās "staigājošās kājas".
nu tad kas darīts, padarīts - aizklapēs ka nu iespējamo bēgšanas ceļu un vedīs atpakaļ pie mātes (pīļumātes). bet kas tev deva (II)?! pīļs kliedz pēc cilvēkiem (kas viņaprāt arī viņš no visas tiesas ir), un jo vairāk kliedz, jo māte vairāk viņu klapē un jo vairāk klapē, jo skaļāk kliedz (re, tāds kā apburtais loks).
un tā, Kalnjēņu operatīvās brigādes palīdzību saņēmis, pīļubērns mitinās māsas nepabeigtajā istabā vēl šobaltdien.
laiks un remonta termiņi rādīs tālāko.

* nuja un vēl tāds joks kā uzvara savā maršrutā zirgu sacensībās. jā, es lielos. jā, arī šeit un jā, vēl joprojām.
un zināt, ko..? tā sarkanā (Paladina nopelnītā (es tikai turējos un pagriezu pareizā virzienā)) rozete ar pušķi un diplomu blakus, nu baigi jau nu labi izskatās šite, man taisni priekšā uz smukrakstāmgalda.

1 comment|post comment

par lietām, kuras agri vai vēlu izbeidzas [06 Jul 2011|10:03pm]
[ music | Shaun Groves - Sad Song ]

viss.
rīt viņi braukšot pakaļ Lamanšam.
jā, tam dumjajam zvēram, ar nevainīgajām acīm.
kāpēc?
jo: 1) es ar viņu netieku galā, es neesmu tik advancēts jātnieks, lai piedabūtu to zirgu labprātīgi lēkt pār šķēršļiem, vai nu ko tur vajag. 2) no nākamā septembrā es sākšu mācīties kaut kādā tālā skolā, kur nevarēs katru nedēļu braukāt uz tālmāju. jau tagad īsti nevarēja.
liekas, ka Latvijā viņš nepaliks. brauks uz kādām tālzemēm mācīt maziem bētniem jāt. lai nu kā, es ceru, ka viņam tur būs labi un nu jā - viņš tiks daudz dzīvoties pa āru, citādi viņš viņiem boksu saārdīs. viņš man(?) tāds dabas bēns.
rīt no rīta jāizjāj kāds aplis. zin, pēdējais un tā....
jēziņ, tā kā nezin kas būtu. viņš jau tikai pārvācas. a es palieku te.

5 comments|post comment

auto un diplo (īss pārskrējiens) [10 Jun 2011|04:30pm]
[ music | viens-nulle-viens ]

kā man iet, jautāsiet?
labi, atbildēšu.

jo kā gan citādi var justies cilvēks, kas tikko ticis cauri skolas auto teorijas eksāmenam aizvēsturiskā datorā, kam pelei apakšā vēl ir tā bumbiņa, un kas ik pa brīdim uzkaras.
CSDD otrdien.
braucot es labi... es teiktu ciešami. visu Valmieras mācībnieku bieds Pasta aplis ir tieši tik nejauks kā par viņu runā. ..tas pat nav aplis. stūrainais kaut kāds.. kur pa kreiso malu jābrauc. figūras gan ir jaukas. it īpaši, kad sanāk. instruktore arī forša. nē, nu kur ta' vēl labāk?

diplo. pirmkārt - esmu pielaista pie aizstāvēšanas, kas pozitīvi.
otrkārt - pārāk liela daļa ir atstāta uz pēdējo brīdi. bet nekas nav neiespējams, jebšu viss ir iespējams. ja vien visi visu izdara tā smuki ar pirmo reizi... kas laikam baigi reti notiek, ne..?

na ja. viss notiek. kas pilnīgi un noteikti ir pozitīvi.

post comment

braukšana (0) [15 May 2011|08:13pm]
[ music | jumprava - auto ]

tālmājā es pierunāju Aigaru (liekas, ka vienīgo cilvēku, kam nav bail sēdēt mašīnā ar mani pie stūres) mācīt man mašīnu vadīt.
rezumē..?
* noslāpa tikai vienreiz.. vai divreiz
* pretī brauca tieši viena mašīna - tā arī neskarta aizbrauca
* uz ceļa bija suns - palika dzīvs
* nu es zinu kā ieslēdz pagriezienu (netīšām, bet arī to, kā tālās gaismas)
* vienīgie dzīvības draudi laikam bija pagrieziens - mašīnu nebija, lopiņu arī nē, bet grāvis gan. netrāpīju, bet tuvāk bija nekā citām reizēm.
* vēl sanāca apgriezties (atpakaļgaitā) - tas advancēti
* izkāpjot mani slavēja, ka es jūtot, kur rati iet - pa bedrēm nebraucot

pirmā oficiālā braukšana tikai rīt. vismaz nebūšu galīgs duraks. cerams.

post comment

gaiss [13 May 2011|01:02pm]
[ music | ratatat - dura ]

nu ja - skates ir garām. neteiksim, ka bija baigi viegli saņemties pēc kopumā kādiem trīs sabrukumiem, bet te nu es esmu. un ja reiz es šitam esmu tikusi cauri, tad atļaujiet man pašai sevi uzskatīt par praktiski nemirstīgu.
relatīvi gudri cilvēki teica, ka "četr a i atzīm". nu četr es nedabūju visas pārējās uz augšu gan. vienu arī uz leju. bet ņemot vērā to, kā es te strādāju, tad brīnos, ka beigu beigās tikai viena. nav traģika. tūlīt izlabošu un būs ok.

iesākumam istaba jāsaved kārtībā. karalauks ne dzīvojamā platība.

pēcāk var aizbraukt uz tālmāju paelpot gaisu un atslēgt prātu, tad braukt atpakaļ un mesties visā diplomdarba padarīšanā ar jaunu sparu.

Valmiera un tālmāja vispār ir kā divas dažādas pasaules.
tā pat kā es īsti nevaru iedomāties tālmājā sevi, teiksim, gleznojam, tā arī man Valmiera neiet kopā ar zirguzvēru un treniņiem vispār.
te es mācos, tālmājā es atpūšos.

tā, lūk.

2 comments|post comment

vāh! [08 May 2011|10:25pm]
[ music | Instrumenti - Pieturi mani sev klāt ]

izlasīju citu un pieķērās pašai.

tu redzi, kā ir... es esmu kaut kāda jocīga. es laižu cilvēkus klāt, tā patiesībā nepielaižot. jebšu vienu brīdi varu smieties tā, ka palieku bez elpas, bet jau nākamajā sākt prātot, vai tiešām tas otrs mani šeit grib. zin, atkal tas stāsts par pāri palikšanu. nav tā, ka tas man tāds kā dzīves moto, bet tas teikums, nu, labāk vienreiz pietrūkt, nekā palikt pāri, visu laiku kaut kur pa galvu peld. (zinu, ka ar šito atkārtojos)
pati sevi moku. pašai sāp. pati raudu.

un vēl man ir šausmīgi bail pazaudēt cilvēkus. es zinu, ka viņiem tā dabīgi kaut kā ir jāmainās un, ka jauni, saprotams, nāks vietā, bet es negribu VIETĀ, es gribu BLAKUS.
tagad, nu laika ziņā ir tā dīvaini, nu, ka skola beidzas. viena milzīga daļa to cilvēku, kas šeit ir sastapti un pieradināti (nu sadraudzēti, iepazīti un tā) pazudīs. un nekad nevar zināt vai tie nebūs tie paši jaukākie.

re, eļļa nekad neturas īpaši ilgi.

post comment

manietlabi!/eļļavēlturās! [19 Apr 2011|02:20pm]
[ music | Yoav - We all are dancing ]

1) saule spīd un spīdēšot līdz dienas beigām.
2) mums ar Kūperu* šausmīgi nepatīk tikko nošķūrēti zemes ceļi.
3) vēl joprojām apgūstu ceļa gudrības. šodien kā reiz pirmā medicīniskā palīdzība (Anna, saturies!) autoonka teica, ka ap kaklu nevarot žņaugu likt - tas točna. vēl viņš saka, ka ja tu esi "pilns kā tārpiņš", arī nevarot pie stūres sēsties.
lūk, stāsts par ķiveres lietošanu motociklistiem: onka stāsta: "nu kā - braucu gaismā, pamodos tumsā. tā bija reize, kad sapratu, ka ķiveri vajag... vainīgais arī tur pat blakus... milzīga maijvabole. būtu ķivere, nebūtu puna.
4) vakar salikās, ka arī nākamgad mācīšos iekš to VMV. zin' dizaina vēsturē eksāmens - prezentācija + referāts. es, ta' visu nakti negulējis, kauč ko samugļījis un tā.. beigās referāts bi nepareizi noformēts. sākumā bi mazliet panika, vēlāk skraidīju šurpu turpu (dators <--> skolotājs) un re, ka 6 beigās.
pārējais viss pa vecam - milzīga darbu kaudze un miegs ar' nāk tā kā tāds suns.
5) vēlreiz par avantūrām. reku uzvinnēju rādža (101) konkursā un pēcāk nezinu kā pēc balvas vispār tikt. izklausās pēc lielīšanās..? nu, ka uzvinnēju?.. ta' jau lai iet pa riktīgo: jēēsss!!! es vinnēju!!! ununun Grē man runāja tieši kreisajā austiņā. vot. *smiadaatceroties*
6) šis laikam ir pirmais ieraksts, ko es nerakstu kaut kad nakts vidū.. nu ok - ārā vismaz ir gaišs. :)

*ritens

post comment

nečīkst - ieeļļots [13 Apr 2011|09:07pm]
[ music | Linkin Park - Waiting for the end ]

tātad - kas ar mani šodien ir noticis..?
rīts - diplomdarba aizstāvēšana ar recenzenti, milzīga baile, jo mežonīgi ātri ir jāsataisa mājās aizmirstā prezentācija un kompis, protams, nevelk. beigās recenzente bišķi uzteica ideju kopumā un ka labi, ka neķimerējos ar sīkumiem, līnijas gan planšetēs vajadzētu platākas, bet tās jau pupu mizas, viens, divi un gatavs. liekas, ka man pat sāk iepatikties savs diplo.
diena - aiznekodarīt pieteicos 3. kursam palīgā lielos zaķus krāsot (Lieldienu dekorācijas Valmierai, man domāt).. kur teātra tuvums nebija gluži mazsvarīgs. domas par līdznākušo skolotāju maķenīt iegrozījās labākā gultnē. jauks cilvēks tomēr. tur aiz tās sarkano ķieģeļu ēkas, kur caurvējš un aukstums tik mīt, atrodas jauki skolotāji, kas zin, kā skolniekus lieliski sasildīt. (liekas, ka legāli)
vakars - autoskola. pirmā nodarbība. pati par sevi brīnos, jo varēju tik ilgi bez pārtraukuma klausīties (un uztvert) + vēl pierakstīt to, ko gudrais autoonka stāsta. a viņš foršs - stāsta visādus ceļastāstus. vēl viņš saka "triceklis" (kas parastajiem mirstīgajiem tricikls).
lūk viens no stāstiem: eksāmens. pie kādreizējās Esses mīlzīga peļķe, kurai īsti apkārt braukt nevar. a tur stāv meitene, baltā kostīmiņā, pagriezusi muguru. gaida kādu. autoonka piebaksta čalim: "ei, uzmanīgi, neapšķied meiteni!" ko šis..? no uztraukuma vai kā - sākumā švuncīgi uztaurē un tad normālā ātrumā iznesas cauri peļķei. tad gan autoonka teica, lai ejot vismaz atvainoties. toreiz bijusi gatava kauču pa ģīmi kraut, bet nu abi jau kādus sešus gadus kā precējušies.... tas bija stāsts par gājēju/braucēju tiesībām un pienākumiem.
vēls vakars - izšausim ar Rududū loku ar ričukiem - tas šodien skriešanas vietā. ārā tumšs. bet būs jauki. Rududū ir jauks. var smieties par smiešanos. :)

2 comments|post comment

navigation
[ viewing | 80 entries back ]
[ go | earlier/later ]