čīkstu kaste [entries|friends|calendar]
kreisaa_bota

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

at'ca, lāābiņš puikāā!! [07 Jan 2012|09:12pm]
[ music | Righr Said Fred - Stand Up For The Champions ]

nesen gribēju kursabiedrenei, kas arī zirguzvēriņš, jautāt, vai viņas iejājamzirgs arī bija tik tramīgs un raustīgs sākumā, kā Debors, bet šodien es šo domu atmetu.
jo..? jo Deborpuika ir iejāts.
jo mums sanāk. abiem kopā.
šodien Ivitas, kas kā reiz ņēmās ar Debora skološanu, nebija, tāpēc jāstrādā bija man vienai. no treniņa sākuma līdz beigām.
pahordoju biš, lai kaut cik pagurst, ja nu kas, un sēdos mugurā.
neko - pastaigājām, parikšojām, pat lēkšos pacēlāmies pāris apļiem.
superālīgi viegls solis tam zvēram. un garas kājas.
rīt ņemsim bez hordošanas.

man no viņa vairs nav bail, tas galvenais.

post comment

[06 Jan 2012|10:41pm]
[ music | Damien Rice ]

dusmas uz sevi.
gribas mest traukus pret zemi. redzēt kā tie sašķīst.
mums kā reiz te flīžu grīda.
smuki būtu.
bet trauku žēl.

post comment

sesijas piezīmes III [06 Jan 2012|02:19pm]
[ mood | disappointed ]
[ music | klusi dūc ]

11) nožēlojami. es nemāku mācīties.
12) pulksteņlaiku vēlēšanās nepalīdz.

* ir kāda pašpalīdzības grupa mākslas skolas beigušajiem, kas atver atpakaļ vaļā atmiņas darbību..?

post comment

sesijas piezīmes II [06 Jan 2012|12:43am]
[ mood | sleepy ]
[ music | visi šņāc ]

3) kursa skype sarakste vienmēr liksies svarīgāka (un nenoliedzami interesantāka) par kultūras teorijas biļetēm.
4) "jāpielūdz Poseidons, Jašve un Jumis"
5) kaut kāda pienākuma apziņa pret tām biļetēm - rakstīt, rakstīt, rakstīt... varbūt man vienkārši patīk pildspalva, kad pa papīru slīd, jo es jau labu laiku netveru, to saturu.
6) drīz izbeigsies lapas, kur biļetes rakstīt. un te vis nav nekāda tālmāja, kur pa labi, pa kreisi visādas lapiņas mētājas.
7) atmiņa, lūdzu pieslēdzies!!
8) stratēģijas, kā pārmācīt pasniedzēju, kas ellē ratā ilgi nesūta rezultātus.
9) gulēt no 3.00 līdz 5.00.. kas tev deva..?
10) aiz durvīm ļaudis priecājas, ka "ir jau septiņi!". mani šī doma neielīksmo.

post comment

sesijas piezīmes [05 Jan 2012|02:03pm]
[ music | kluss ]

1) nekad, nekad nesakiet: "eh,cik gan grūts var būt viens testiņš?" - tas nekad neved pie laba gala.
2) 1h 5lpp "testiņam" ir krietni par maz.

post comment

[01 Jan 2012|05:40pm]
[ music | The White Stripes - Seven Nation Army ]

pagājušā gada jaukākā praksē pārbaudītā lieta ir, ka runājot ar cilvēkiem, var ļoti daudz ko dabūt gatavu.
man, kā pamatā samērā maz runājošam zvēriņam, tas ir daudz.

post comment

[24 Dec 2011|06:06pm]
lokācija: balle
laiks: vēlu (agri(?))
situācija: sežam ar kursabiedreni pie galdiņa, tur pārākais bardaks.
tā nu sēžam, sēžam, viņa saka: "baigi gribas šito visu savākt." "jā, varētu kaut kur dabūt tādu milzīgu maisu.." tā es.
es: "ei, kas tu esi pēc horoskopa?" "jaunava" "forši, es arī."

beigās par abām sadabūjām to milzīgo maisu un savācam visu zāli.
pēcāk laimīgas sēdējām tālāk.
tā mums, jaunavām, tāda raksturīga iezīme - sakārtot.
post comment

[23 Dec 2011|10:39pm]
briesmīgi ir, kad pēc skolas balles (kad, saprotams, acis nav aizvērtas ne uz mirkli) tev liek sēdēt un klausīties kaut ko par cilvēku un ģimeni (nu vismaz tēmu es uztvēru), un, kad tā jau mazajā auditorijā, kur ieradušies minimāls skaits cilvēku, tev, pasniedzējai acīs skatoties, savējās krīt ciet, un kā ir ciet, tā momentā sāk rādīties kaut kas sapņiem, ne sapņiem, līdzīgs.
ūžas kakoj!
un tad nevar saprast, kur tu ellē atrodies.

zinkas šitādos gadījumos palīdz? aktīva iesaistīšanās diskusijā, vienalga par ko tā būtu, un vienalga, ko tu bilstu no savas puses.
un sanāk tāda kā atgriezeniskā saite, kad par aizmigšanu iepriekš brīdinātais pasniedzējs jautā: "Un ko saka jūsu misitiskais stāvoklis starp debesīm un zemi..?"
post comment

kā Agnese ar Agnesi, kas pazīst Agnesi, iepazinās. [20 Dec 2011|08:00pm]
[ mood | happy ]

tā kā tuvojas visādi svētki un tamlīdzīgas everģēlības, Agnese nolēma aiz neko darīt iešauties SockBox veikaliņā.

tā nu viņa tur grozās un knosās, līdz pienāk visādā mērā jauka pārdevēja un jautā, kas nu ir noskatīts un ko griboties piemērīt.
pēc kā seko vēl viena ilga grozīšanās un knosīšanās, kā rezultātā Agnese iet aiz drapērijas mērīties.

kamēr viņa tur ņemas, caur iepriekšminēto priekškaru tiek noskaidrots, ka eglītes un gaismiņas šitādos laikapstākļos izskatās dikti jau nu nelāgi, ka jaukā pārdevēja, kā beigās izrādījās, saucoties Agneses vārdā, reiz stājusies kulčūrakadēmijā režisoros, beigās kļūstot par dziedātāju.
esot mācījušās ar dziedošo Agnesi kopā.. johaidiņ, viņa bija mana bērnības mīļākā dziedātāja.
šīš..!

no tā veikaliņa iznācu kā laimīgākais bērns pasaulē, goda vārds.
.. un taureņainu kājietērpu rokās.

post comment

dienas pārsteigums [13 Dec 2011|12:02am]
iegāju kabinetā ar domu pieķibināt atpakaļ mūždien nost krītošo breketiņu.
Dačuks (kas arī māsiņa) teica: nu mums ar dakterīti ir tāda ideja...
varētu tev tur viņus apakšā ņemt nost, ko tu saki? - tā ortodonte.
ahm, ahm!!! (viens no tiem brīžiem, kad viņa visu iespējamo ir salikusi man mutē un grib dzirdēt sakarīgu atbildi)
tā nu dažbrīd domājot, ka nu i gals klāt, dažbrīd priecīgi pasmīnot (cik nu tas iespējams situācijā, kad liekas, ka mēle ir pilnībā izžuvusi un tikko Dačuks ir pateicis "tagad sāksies interesantākais")

12.12.11 - diena, kurā man noņēma apakšējos zobubleķus.
jauks datums, ko atcerēties. +/- 2 gadi kā nekā.
(metāllūžņus iedeva līdzi par piemiņu)
post comment

[05 Dec 2011|09:20pm]
[ music | Jamie Woon - Night Air ]

tā jau ir - ja tev, cilvēkam vairāk vai mazāk ir viss, ko sirds kāro un būtībā skumt nav par ko, tad tev tās noteikti ir jāizdomā.
vismaz man te tā tas viss darbojas.
par ko šoreiz..?
par to, ka nav, kas elementāri samīļo, kam ieritināties klēpī un justies droši.
tā vienkārši.
prieks ir. siltumu vajag.
nu jā, tas ir tas, kas pietrūkst gana bieži, tikai tagad ir sanācis to noformulēt.
(divas tumšas, bezdarbības pilnas stundas autobusā dara brīnumus)

post comment

lost in translation [29 Nov 2011|11:05pm]
[ music | Pearl Jam - Better Man ]

kur beidzas citi un kur sākos es?
kur beidzos es un sākas citi?
kur es esmu?

manis palicis pavisam maz.
bail pazust.

post comment

sketchbook [24 Nov 2011|10:48pm]
[ music | Brany Carlile - The Story ]

džemperis ar bumbuļiem
augstie papēži
piefiksēti brīvdabas mati
mazie Ziemassvētki
klavierkoncerts ar kūku
mierīgas runas
kabata kā vaļēja brūce
smaida uzplaiksnījumi
ārā līst

šovakar jākrāmē soma
rīt tālmājas

post comment

[22 Nov 2011|11:40pm]
[ music | S.P.B. - Request For Reincarnation ]

Pagājušajos Ziemassvētkos (vai Jaunajā gadā) apņēmos darīt visu, kas ienāk prātā, nu ar zināmu saprāta devu, saprotams, bet tomēr. Vienvārdsakot, bremzēt sevi mazāk.
Domāju, ka līdz šim ir veicies tīri labi.

Vēl gadu iepriekš apņēmos sēdēt ar taisnu muguru.

post comment

[18 Nov 2011|05:18pm]
[ music | Pink Floyd - High Hopes ]

"Svētku sajūta nav iespējama, jo vienmēr vajag sajūtu, ka kaut kā pietrūkst, ka ir iespējams sasniegt kaut ko labāku.
Kā tu dabū visu, tā svētki beidzas.
Ja tev nav svētku sajūtas, tad tev nav nekā, vai arī tev ir viss."
(bet šito neizdomāju es)

post comment

[15 Nov 2011|07:50pm]
[ music | Mumford and Sons - Little Lion Man ]

jau labu brīdi ir atgriezusies mana laimes sajūta, tas tiesa.
bet zem tās dzīvo kaut kas.. kāds.. kas saka, ka viss nav tik rožaini, kā tev liekas, ka tā vienkārši nevar būt.
viņš nepasaka, kas tieši nav kārtībā, tas ir nejaukākais.
smejoties saprast, ka tu patiesībā negribi smieties ir gana nelāgi.

post comment

izaugsme. [13 Nov 2011|10:43pm]
[ music | The Rolling Stones - Wild Horses ]

Debors šodien gāja kā zirgam pienākas - ar jātnieku mugurā un nepiekabināts hordā.
jātnieks nebiju es.
bet domāju, ka šis ir dokumentēšanas vērts notikums.

post comment

prioritātes. nav. [12 Nov 2011|07:53pm]
[ mood | garšo pēc ziemas ]
[ music | s.p.b. - Breaking Bounds ]

es pārāk daudz gribu paspēt, lai tas būtu iespējams.
bet mēģināt jau var.

post comment

esmīluceturtdienas! [10 Nov 2011|10:31pm]
[ music | Abba - Mamma Mia ]

Šodien Dacei no kursa bija dizdzindiena.
Laura cepa kūku, citas skolā salika svecītes (hah, nenopūšamās).
Pārējās sametāmies sančikus kaut kam lielākam, kaut gan šā vai tā sanāca vēl pa šokolādei vai citam kārumam papildus.
Tātad garais starpbrīdis notiek "Dačuktunekoneredzi,ja?" gatavošanās.
Kūkas griešana, svecīšu pamatīga pūšana (ar dūmu blāķi, vaļā logiem un brīnīgiem LKA studentiem), klavierkoncerts (variācija par tēmu "DaceDaceDacītēēē..Dačukīņš!", "Mamma Mia", saprotams, un nezkādīgi iesprucis "Saule. Pērkons. Daugava."), pēc kura prof. Briedis paverot durvis teica, ka gaidījis, kad mēs beigšot, labi, pirmais bija jautājums, vai mums šī dziesma ko īpašu nozīmējot un mētāšanās ar asociācijām, un vēlāk aizfantazēšanās par kūku cepšanas tradīcijām KSM '11 ietvaros.
So this is where the tradīšjōni happens.

lai gan.. viss, saprotams, notika foršāk, nekā es māku izstāstīt.
te tikai piezīmes.

post comment

tālmājasstāsti! [10 Nov 2011|10:24pm]
Pirmdienas rīts.
Visi sasēžas mašīnā.
Klusums.
"Šogad būs silta ziema."
"?"
"Nu, ja būs auksta ziema, tad koki sedzot sev lapas uz saknēm. Rekur, mūsu ozols nesedz. It īpaši, ja ārā vējš pūš,"
tā Aigars.
post comment

navigation
[ viewing | 60 entries back ]
[ go | earlier/later ]