| manā istabā |
[Feb. 23rd, 2019|10:39 pm] |
Zum klusums klusums tā kā vajadzētu kaut ko dzirdēt tā kā saprast saklausīt trokšņos kaut sevi kaut ledusskapi. Trokšņos klusums. Un rīt ir svētdiena un pēc tās vairs nav nekā. Pleci atslēgas kauli spārni. Zvaigžņu elfs sen nav bijis ciemos. Kādu laiku neviens nav aizmidzis. Kādu laiku neviens nav bijis šeit. Skaitu dienas līdz manai brīvlaišanai, kas tuvu tālu. Drīzāk tāltuvu. Kādu laiku bļoda putras un glāze ūdens bez dzīves, lai jau tie jaunie un iemīlējušie skraida savā vaļā, kamēr es kopojos pats ar sevi. Tuvtālu. Viņš te izstiepjas, varbūt kādreiz arī saraujas, bet pārsvarā izstiepjas. Īpaši sarežģīti ir vakaros. Penis saraujas, laiks izstiepjas. Penis izstiepjas, laiks saraujas. Gaisma parādās un zūd. Vējš pūš. Dzīvnieki kakā. Bet es šad tad atļaujos uzsmēķēt. Pa retam uzrakstu kādam. Ceru, ka visai pasaulei klājas ciešamāk.
Cieņā un mīlestībā, |
|
|