| |
[Feb. 15th, 2019|02:40 pm] |
Sēžu aplī, sēžu pie galda, kur saukt garus, kuru nekad nav un nebūs. Vienojamies dziesmā par klusumu. Sēžu aplī viens.
Kaut kur aiz mana pakauša kņud gars absinta krāsā. Tas biedēs vai neiebiedēs. Kaut kur aiz mana pakauša trepes uz debesīm. |
|
|
| viss labi |
[Feb. 15th, 2019|04:52 pm] |
|
Zini, kas ir sarkans. Tas ir arī apspalvots un brēc. Tas saka: “Šahs!”, un zviln. Tēvs debesīs. Tās ir asinis. Zini, var arī tā. Galva pēc galvas. Kliegtu, bet nav jau kam. Mats. Nervs pēc nerva. Pīļkājiņas. Varbūt tas karstuma iespaidā. Tā gluži ne. Nu nevajadzēja. Nu piedod. Ak dievs. Ne tik skaļi, lūdzu. Saki kaut ko. Klajumos līkņā. Un tās bedres, tās visas būs pilnas. Klusucieš. Ieraudzīja mūs divatā/ zem liepu zariem palejā. Kungs Kristu. Sēž, stāv, guļ, lodā. Mana. Smiltīs. Riekšavas. Kāds klauvē. Vēl un vēl. Paliek jau žēl. Īd. Nešķobies, spļauj ārā. Pusdienās. Laiks pēc laika. Stāv. Tomēr. Zina. Arī grib. Ložņā. Šņāc. Ap kaklu. Ap kaklu. Nadziņiem. Spļāvieni. Kož ļoti stipri. Apēd. Norij. Traknes. Zīmogs. Būs. Apaugļojas. Sēž. Apraksta. Visu pastāstīs. Visu jau zina. Neiešu jau lūgties. Še roka. Abas rokas. Stumbeņi. Neko līdzēt. Klusucieš. |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2019|06:45 pm] |
Skar mani. Maigas acis. Maiga maiga maiga roka. Es te esmu viens. Ak, skar mani drīz, tūlīt. Kas ir tas vārds, ko katrs zin? Es esmu kluss te viens. Bēdīgs arī. Skar, skar mani.
/Uliss |
|
|