| Origens |
[Feb. 9th, 2019|12:22 am] |
Kā noslienāts es ielīdu viņas dzīvoklī, spirta jeb spiritus sanctus dvakas ievīstīts. Mazs un neizdevies ikkatrs loceklis, kas kust. Tēriņš pēc tēriņa dzenoties pēc sapņa, nepareiza sapņa. Nesapņo nepareizi.
Neattīsti domu, jo pēc šodienas sekos nākotne, un tur tevi sagaida baisa vasara, pilna ar sauli, smaidiem, mīlestībām. Vīlestībām. Saraustītām siržu stīgām, liriku un koku operas libretu. Mīlētāju sasvīdušajām plaukstām, izdevušamies attiecībām, kuras iztiek bez miroņiem, lieliem un vai maziem.
Ieslēdzies savā kambarī un pielūdz dievu tur
Bet dedals parādīja uz logu un teica: tur ir dievs
Kur tad viņš ir vai kokā vai vējā vai karogā vai kokos vai arī tajā vienīgajā liktenīgajā pārī acu? Vai aukstumā vai dvašā? Vai čuhņās noplukušu istabu stūros, vai alkohola dvingā?
Dievs nedari mani traku. Beatriče nedari mani traku. Esmeralda esmeralda pasaulē šai sāpes valda. Un kroplie jūt siltumu kaulos, bet es izliekos, vienmēr izliekos. Ne es. Es. Dubļi, vieni vienīgi dubļi. Ekrāna baltuma blieziens. Aprimušais serotonīns. Fonds smagi. Dein teil ist zu kurz. mutter. Šeit tomēr ir bordelis.
Nakti pēc nakts kaist smadzenes tās kaist. Un es joprojām staigāju pa ielām un prasos pēc cilvēka. Un es atdodu visu tev, visu tev. Tev dziesmu dienišķo dodi mums šinī dienā. Un neļauj mums uz ielām vairs sastapt pazemotus tēvus. Ne debesīs, ne arī virs zemes.
Lēnām pakrītu ceļos, tad it kā briedis lavos pāri upei. Es gribu mājās, bet ceļš mūžīgais ir un paliek tāļš. Es vairs nezinu, kur ir Tagad. Vai Tagad slēpjas tajā vienīgajā pārī acu? Tajā zaļajā trakā kaķēna acu spīdumā un smaidā, kas sarauj iežus gabalos? Paklusē. Ne tev izdomāt savu valodu. Tagadnē nekas nenotiek. Tagadnē visi smaida, jo tā ir fotogrāfija. Ienes vērtību un morāli pasaulē. Upurē savu dēlu kā jēru, lai viņa siltās asnis iekrāso mūsu valsts karogu, kurš uz kāta uzsprausts draudīgi glūn uz manu kūņošanos. Kaut kā jau izkulšos. Man vēl ir, ko teikt. |
|
|