| sarkanas zeķes |
Mar. 13th, 2019|02:24 pm |
|
Ilgas pēc mēness baltajām drēbēm manos skaidrajos sapņos pland. Dzīres dzīres cigarešu lietus manu zobu šķirbās. Viss turpinās būt, un iekrāsosies sarkans un es nekad, nekad vairs nebaidīšos tā, kā agrāk, es atradīšu vietu uz grīdas mana silueta formā, kur perfekti iegulties, kamēr pilsēta man visapkārt sacietē pelēkā vulkānakmenī. No acīm, nāsīm un ausīm izverd sarkanais, no Etnas mutes, no viņas vēdera, kur tas ir briedis visilgāk visilgāk. |
|