kasi mani un tev taps piedots

Post a comment

Journal Info

Name
kraukshkjis

ābols ir un paliek ābols

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ir agrs rīts, un mani, acis atverot, apžilbina tumsa, kas mani bezgalīgi ieskauj. Izejot ārā, es sajūtu rudenim tik raksturīgo dzestrumu, kas izlaužas cauri manām džemperu kārtām, un svaigumu, ieelpojot mitru zemes smaržu. Es eju un, šķiet, mūžību veros priežu galotnēs, ko vējš tik liegi kustina. Iesēzdamās vilcienā, es ieslīgstu miegā. Es atveru acis un pēc mirkļa klausos mūziku uz tā soliņa pie Smiļģa muzeja. Man garām savās dienas gaitās paiet milzum daudz pazīstamu seju, ar kurām es sveicinos un varbūt pat pārmiju kādu vārdu. Tā es sēžu, ne par ko nedomādama un ne par ko neuztraukdamās, un vakars vienkārši nepienāk...

Pienāk, pienāk, pienākums. Pret citiem, pret sevi. Vienmēr ir kaut kas svarīgāks, ko darīt par to, kas man liekas nozīmīgi. Un kas Tevi attur no tā, ko tu vēlies darīt?
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.
Powered by Sviesta Ciba